Daudzi dārzkopji uzskata, ka regulāra koku un krūmu apgriešana ir galvenais priekšnosacījums to veselībai un skaistumam. Tomēr dabā ne visi augi reaģē vienādi uz šķēru pieskārienu.
Ir dārza iemītnieki, kuriem griešana nodara vairāk ļaunuma nekā labuma, sabojājot to dabisko formu vai pat izraisot slimības. Šiem augiem vislabākā kopšana ir ļaušana tiem augt savā vaļā.
Kāpēc dažus krūmus labāk neaiztikt?
Dārzā augošie krūmi pēc sava augšanas veida iedalās divās grupās. Vieni, piemēram, ceriņi vai forsītijas, noveco diezgan ātri, tāpēc tos nepieciešams regulāri retināt un atjaunot. Šie augi jaunos dzinumus dzen no krūma pamatnes, un griešana tos tikai stimulē. Turpretim tā sauktie “vērtīgie” dekoratīvie krūmi savu vainagu veido citādi – tie aug uz augšu un uz āru, ar gadiem kļūstot arvien blīvāki un krāšņāki bez jebkādas iejaukšanās. Ja šādus augus sāk spēcīgi apgriezt, tie zaudē savu dabisko eleganci un var pat sākt nīkuļot.
Zaubernuss jeb burvjulazda
Burvjulazda ir viens no tiem augiem, kuram griešana nav vajadzīga ne veselības, ne izskata dēļ. Protams, ja kāds zars traucē ietvei vai vēlaties dažus ziedus ielikt vāzē, to drīkst darīt, taču no lielas vainaga koriģēšanas vajadzētu izvairīties. Burvjulazdas ļoti slikti atjaunojas no vecās koksnes. Ja nogriezīsiet resnāku zaru, pastāv liela iespēja, ka tajā vietā nekas jauns neizaugs. Jaunākiem krūmiem vēl var nedaudz pielabot formu, bet vecākiem augiem labāk ļaut augt netraucēti.
Magnolija – jūtīga pret apgriešanu
Magnolijas uz apgriešanu pavasarī reaģē ļoti sāpīgi. Tiklīdz sākas sulu laiks, jebkurš lielāks griezums izraisa spēcīgu sulošanu, ko dārznieki sauc par “asiņošanu”. Šīs brūces dzīst ļoti lēni, un pa tām augā var viegli iekļūt dažādas infekcijas un sēnīšu slimības. Turklāt magnolija pavasarī patērē milzum daudz enerģijas ziedēšanai. Ja šajā brīdī tai nogriež zarus, tai tiek atņemtas barības vielas un mitrums. Ja tiešām ir nepieciešams izgriezt kādu zaru, dariet to vasaras beigās, kad sulu kustība ir kļuvusi lēnāka un koks nav tik jūtīgs.
Japānas kļava jeb fāzerkļava
Šīs krāšņās kļavas ir slavenas ar savu smalko, ažūro vainagu, kas ar gadiem kļūst arvien iespaidīgāks. Fāzerkļavām vislabāk ļaut veidoties pašām. To zari nenoveco tā, kā citiem krūmiem, bet gan veido blīvu lapotni. Ja kļavai izgriež resnus zarus no vainaga vidus, tur bieži paliek tukšums, kas vairs nekad neaizaug, sabojājot visa koka siluetu. Tāpat kā magnolijām, arī kļavām griezuma vietas ir vājais punkts, caur kuru var iemesties slimības. Ja forma jāveido, dariet to, kamēr augs vēl ir pavisam jauns.
Spārnotais segliņš
Spārnotais segliņš, kuru daudzi mīl tā koši sārto rudens lapu dēļ, ir viens no visvieglāk kopjamajiem augiem. Tas pats no sevis veido skaistu, apaļu vainagu. Kaut arī segliņš nav tik kaprīzs kā magnolija un pacieš griešanu, tas vienkārši nav jādara. Griešana ar dārza šķērēm izjauks tā dabisko augšanas ritmu. Kamēr vienmēr zaļos segliņus, ko izmanto zemiem dzīvžogiem, var droši cirpt, dekoratīvo krūmu labāk atstāt mierā – tas dārzā izskatīsies daudz labāk bez cilvēka iejaukšanās.
Ziedu kadiķis jeb grimonis
Lielziedu grimoņi savā ziņā ir līdzīgi magnolijām – tie neatjaunojas īpaši labi un ar katru gadu kļūst skaistāki paši no sevis. To ziedēšana kļūst bagātīgāka tieši tad, kad augs sasniedz briedumu. Tāpēc dārzniekam atliek tikai baudīt skatu. Tomēr šeit ir viens izņēmums – šķirne ‘Venus’. Tā aug ļoti spēcīgi, bet slikti zarojas, tāpēc šai konkrētajai šķirnei pavasarī var nedaudz saīsināt dzinumu galus, lai vainags veidotos kuplāks. Pārējos grimoņus gan labāk likt mierā.
